Mans stāsts īpaši neatšķiras no iepriekšējiem. Jau ilgi dzīvoju ar liekiem kilogramiem, kuru ar katru gadu kļuva arvien vairāk. Protams, ik pa brīdim ienāca prātā doma, ka vajadzētu kaut ko darīt lietas labā, bet motivācija neizcīnīja uzvaru pār slinkumu, tā nu dzīvoju tālāk... Līdz pagājušā gada nogalei, kad ieraudzīju sevi fotogrāfijās. Tas bija kā ar bomi pa pieri! Es izskatījos tik briesmīgi, ka pēc tam vairs spogulī skatīties negribējās. Ar steigu situācija jālabo! 

 

Bet ar lēmuma pieņemšanu jau viss tikai sākās. Ir tik daudz iespēju, kā tievēt, ka nevar saprast, ko izvēlēties. Drastiskās diētas un nežēlīgi treniņi noteikti nebija tas, ko meklēju. Gribēju lēnām un mierīgi mainīt savus ieradumus, lai nekaitētu veselībai. Vienīgais, kas nāca prātā, bija Figūras Draugi. Kaut kad, vēl studiju laikos, internetā biju manījusi Figūras Draugu reklāmu. Tad nu atkal ķēros pie mājaslapas pētīšanas un grupas meklēšanas. Zināju, ka man vajadzīgas zināšanas, līdzcilvēku atbalsts un, jā, arī kontrole.

 

No sākuma, protams, bija apjukums ar svēršanu un vienību sadalījumu, lai visu neapēstu jau brokastīs vai atkal vakariņām nepaliktu par daudz. Un nedrīkst aizmirst par ūdens dzeršanu un fiziskajām aktivitātēm. Bet tas jau tikai tik ilgi, kamēr izstrādājas sava sistēma. Man, piemēram, vieglāk bija, ja jau iepriekš saplānoju un sarakstīju ēdienreizes un daudzumus, tad nākamajā dienā tik jāizpilda plāns un nav jārēķina, jādomā, bet katram jau sava metode.

 

Es melotu, ja apgalvotu, ka visu laiku svars smuki kritās. Nē, gadījās arī posmi, kad svars stāvēja uz vietas vai pat mazliet pieauga. Iemesli dažreiz zināmi – kādi svētki vai ceļojums gadījās pa vidu, par maz fizisko aktivitāšu vai dārzeņu, bet gadījās tā, ka arī, ievērojot visus nosacījumus, svars spītīgi palika savās pozīcijās. Daudz vieglāk ir saņemties un turpināt, ja zini, kur ir kļūda, un to labot, bet, ja nezini, ir daudz grūtāk. Kā mums saka grupas vadītāja Dace, galvenais ir atrast savu motivāciju, vai tā ir tievā bilde (manā gadījumā tieši pretēji), vai cilvēks, kurš iedvesmo... Bieži vien pietiek aiziet uz grupu – parunāties un padalīties priekos vai bēdās, paklausīties, lai smeltos iedvesmu, ne tikai turpināt programmu, bet arī pamēģināt kaut ko jaunu vai sen aizmirstu. 

 

Man ir palicis pavisam nedaudz, lai svērtu un izskatītos tā, kā būtu jāizskatās un jājūtas 26 gadu vecumā. Grūti noticēt, ka ir pagājis tikai gads, bet esmu piedzīvojusi tik krasas pārmaiņas! Un es nekad nebūtu domājusi, ka tas būs tik viegli! Visgrūtāk ir saņemties un to visu sākt!

Mana galvenā atklāsme, pie kuras nonācu, sākot tievēšanu, ir vecais labais teiciens, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. 100 un 1000 reizes vari lasīt un skatīties pārraides par to, cik ļoti svars kaitē veselībai, draudzenes var ieteikt diētas, sporta zāles, bet tev pašai ir jānonāk pie lēmuma un arī rīcības – jā, es gribu notievēt un es to arī izdarīšu!