Īstas sievietes noslēpumi - padomi!
Īstas Sievietes noslēpumi
1. Īsta sieviete nedzenas pēc laimes. Viņa vispār ne pēc kā nedzenas. Skriešana pakaļ laimei – pats populārākais un pats muļķīgākais sporta veids. Mēs visi kaut kur skrienam. Uz gaišāku nākotni, uz rītdienu, uz Jauno gadu utt. Īsta sieviete nenodarbojas ar šo sporta veidu. Viņa nekur nesteidzas. Tā peld pa dzīvi, vienmēr šeit un tagad. Šī diena – pats interesantākais un svarīgākais, kas piesaista viņas uzmanību. Sievietei katra diena ir maza dzīve. Īstai sievietei ir nākotnes plāni, bet viņa vienmēr dzīvo šodienai, neatliekot dzīvi uz rītdienu. Viņa negaida, ka īstā dzīve sāksies tad, kad viņa beidzot notievēs, kad atjās princis baltā zirgā, kad pienāks ideāli apstākļi utt.
2. Būt īstai sievietei – tā ir liela privilēģija, ko tikai Tu pati vari atļauties. Īsta sieviete ar pietāti attiecas pret faktu, ka piedzimusi tieši par sievieti, un redz tajā īpašu vērtību. Viņa ne tikai sevi pieņem kā sievieti apziņas līmenī, bet arī sajūt kā sievieti. Viņai būt par Īstu Sievieti nav pārbaudījums, grūts darbs vai krusts, kas jānes visu mūžu. Tā ir dāvana un svētīgs liktenis. Īsta Sieviete kultivē sevī sievišķību visos līmeņos – iekšējā (sajūtas, domas un jūtas) un ārējā (ķermenis, apģērbs un uzvedība).
3. Īsta Sieviete dzīvo savā tempā. Kad Tu dzīvo pārāk lēni, nav sajūtas, ka tā ir dzīve. Kad Tu dzīvo pārāk ātri – steigā nespēj izjust dzīvi. Katrai no mums ir savs, no dabas dots ritms. Īsta Sieviete labi zina un jūt savu iekšējo ritmu un dzīvo saskaņā ar to. Lielpilsētas ritms ir pretdabisks vairākumam cilvēku, jo tas ir pārāk ātrs.
Īsta Sieviete izvairās no galējībām. Tā neguļ uz dīvāna, bet arī neskrien kā vāvere ritenī. Tā pati regulē savu slodzi, tādā veidā signalizējot apstākļiem savu tempu. Viņa dzīvo tā, lai visu darītu ar prieku un izbaudītu dzīvi visā tās amplitūdā. Viņas darbībā galvenais ir – skaidra apzināšanās un aprēķinu precizitāte tajā, ko viņa dara un kāpēc, nevis izdarīto kustību daudzums vietā un laikā.
4. Īsta Sieviete sev ir pirmajā vietā. Viņa zina, ka ierindot sevi pirmajā vietā nenozīmē būt egoistei, cietsirdīgai, vienaldzīgai vai ciniskai. Vienkārši viņa zina, ka pārmērīga vēlēšanās nodarboties ar citiem cilvēkiem slēpj bailes dzīvot pašai savu dzīvi. Īstai Sievietei interesē pašas dzīve. Viņa nekad nepazaudē savas dzīves un personiskās teritorijas vērtību. Tādā veidā viņa ir spējīga uz līdzcietību, atbalstu un palīdzību citiem cilvēkiem. Viņa to dara ne tāpēc, lai neliktu kādam vilties, bet tāpēc, ka tā ir viņas patiesa vēlme. Viņa nesaka „jā”, ja sirds saka „nē”. Viņa vienmēr ieklausās sevī un uzticas savām jūtām.
5. Īstai Sievietei nav svarīga „ieskaite citu cilvēku viedoklim”. Šo ieskaiti jau katra meitene ir saņēmusi bērnībā. Tā ir ieskaite vecākiem, skolotājiem, kaimiņiem, radiniekiem, draugiem un kolēģiem. Lai saņemtu šo ieskaiti, daudzas sievietes veltī tam visu savu dzīvi. Īsta Sieviete ir izmetusi šo ieskaites grāmatiņu. Lai citas liek ķeksīšus: precēta – neprecēta, normāli – nenormāli, viena – kopā, kā visiem – ne kā visiem...
Īsta Sieviete dzīvo pēc saviem orientieriem, pati tos izvirza no sirds, un pati tos īsteno. Un, ja tie nav līdzīgi citu standartiem, tas ne īpaši viņu satrauc. Viņa ļauj citiem cilvēkiem sevi vērtēt, kā tiem patīk. Viņa zina, ka misija „patikt visiem” ir muļķīga un nav izpildāma. Viņa strādā ar sevi, bet ne tādēļ, lai kādam patiktu vai izkalpotos un saņemtu citu atzinību. Viņa to dara aiz mīlestības pret sevi, jo viņa ir Dieviete!
6. Īsta Sieviete ir pāraugusi „labo meiteni”. „Labā meitene” ir vecāku audzēkne. „Labai meitenei” ir viens uzdevums – patikt apkārtējiem un saņemt atzinību. Patikt pat tad, kad personiskās vēlmes protestē. „Labā meitene” dzīvo pēc principa – man tas ir jādara vai nav jādara. Viņa reti sev uzdod jautājumu, ko viņa pati grib. Īsta Sieviete ir pametusi savu „labo meiteni” kopā ar vēlmi būt atzītai un uzslavētai. Tas nenozīmē, ka viņai ir vienalga, kā viņu vērtē. Vienkārši viņa nevienam neko nepierāda, jo īpaši – sev kaitējot. Pret savām rakstura iezīmēm, ko pieņemts uzskatīt par trūkumiem (bet kuram to nav?), viņa izturas iecietīgi. Viņa to neslēpj, bet arī neizliek vispārējai apskatei.
7. Īsta Sieviete necīnās ar šķēršļiem, bet pieņem tos un apiet ar līkumu. Cīņa – tas ir karavīru mantojums. Īsta Sieviete nekad netēlos supervaroni. Sastopoties ar šķēršļiem mērķu īstenošanā, tā nesāks tos pārvarēt par jebkuru cenu, jo, iesaistoties cīņā, tā pasliktinās apstākļus. Viņa apsvērs, vai nevar tos apiet vai izmantot kā tramplīnu.
Viņa zina, ka katrām grūtībām ir „vājās vietas” vai apvedceļš, tāpēc liek uzsvaru ne uz spēku, bet uz – elastību. Šķēršļi viņai nav ienaidnieks, bet gan rēbuss, kas jāatmin. Viņa zina, ka katra situācija ir kā skolotājs un tai ir saprātīgs risinājums. Viņa māk izvēlēties pareizo vietu un laiku savai darbībai.
8. Īsta Sieviete nespēlē drāmu „Cik man ir smaga dzīve!” Skatoties uz viņu, neliekas, ka viņa izdzīvo: strādā kā zirgs, lai nopelnītu naudu, vīra, bērnu un mājas dzīves nomocīta. Nepateiksi, ka nogurusi, remontējot dzīvokli vai būvējot vasarnīcu. Pat tad, kad slodze ir pārāk liela, viņa atradīs laiku, lai atjaunotos un labi izskatītos. Viņa netēlo mocekli. Viņa zina, ka paši apstākļi nav smagi, bet gan attieksme pret tiem.
9. Vientulība Īstai Sievietei – tā ir dāvana. Savus vientulības periodus, ja tādi ir, Īsta Sieviete novērtē un mīl. Viņa necenšas savā dzīvē ielaist gadījuma cilvēkus, lai tikai nepaliktu viena. Būt kopā ar sevi – tā ir svētība! Vientulība viņai nav saistīta ar nepilnvērtību un neraksturo viņu. Vientulība ir labākais laiks, lai atjaunotos, piepildot dzīvi ar mieru un sevis pilnveidošanu. Viņa ir tik interesanta sev, ka izbauda katru vientulības mirkli.
10. Īsta Sieviete mīl savu vecumu vienmēr. Viņa dzīvo šodienā, reālajā vecumā, pieņem to un izmanto tā priekšrocības. Viņa sev neiestāsta, ka šajā vecumā jau par vēlu vai par agru. Īsta Sieviete zina, ka šī filozofija ir atrunas tiem, kas izmanto vecumu, lai slēptu savas bailes un aizliegumus.
Īsta Sieviete drīkst visu jebkurā vecumā. Viņa izmanto jebkuru savu vecumu par simt procentiem, tāpēc viņai nav nožēlas par to, ka nav kaut ko paspējusi. Viņa vienmēr seko savai ārienei un cenšas izskatīties labi, bet nepretendē uz jaunas meitenes izskatu, jo skaists ir tas, kas ir laimīgs sirdī!
